Nedēļas nogale ar bērniem Bordo

Nedēļas nogale ar bērniem Bordo

27. jūlijs, 2018
Bordo nav tikai stāsts par vīnu un vīnogulājiem ārpus pilsētas vai turpat pilsētas nomalē. Nē, tas ir pavisam aplams priekšstats par Bordo. Protams, vīna šeit netrūkst, šeit ir skaistākais un interesantākais Vīna muzejs (tā apmeklējums ir pilnīgi obligāts), šeit vīna bāros vīns līst no pudelēm, kuru nosaukumus tu tāpat nekad neatcerēsies, bet tas nav viss – Bordo ir Bordo. Un Bordo ir fantastiska vieta, uz kuru aizbraukt ar bērniem, tāpēc, ka šeit ir tik daudz kas vēl.

Lietas, kas jāzina par Bordo
  • Icon flag title
    Valsts - Francija
  • Icon skyline title
    Galvaspilsēta - Parīze
  • Icon two speech bubbles title
    Valoda - Franču
  • Icon funds title
    Valūta - Eiro (€)
  • Icon temperature title
    Vidējā gada temperatūra - 14C°
  • Icon plug title
    Kontaktdakšas veids - Type E
  • Icon placeholder title
Bordo aizrauj ar savām slavenajām canelés (starp citu, to gatavošana mājās var beigties ar pret sienu triektu bļodu, vairākkārtēju skaitīšanu līdz desmit, divām apdeguma rētām uz mūžu un vēl daudzām mantrām un pārdomām, kāpēc galu galā tu to dari), nu jau pieaugošo kafijas kultūru, skaisto operas un teātra ēku (pirmā tāda tipa) un garāko iepirkšanās ielu Eiropā. Arī tas vēl nav viss, bet ar to pietiek, lai nedēļas nogale būtu tik piesātināta un sirds tik iemīlējusies, ka, atpakaļceļā kāpjot lidmašīnā, jau tiek pirktas nākamās biļetes.

Kafija nekad nepārspēs vīna slavu šajā pilsētā, šajā reģionā un noteikti šajā valstī, bet tas nenozīmē, ka vietējie nemīl labu kafiju. Kaut gan vietējie bērni vīnu pagaršo jau savas dzīves agrākos nekā vēlākos gados un pie galda ar vecākiem bauda glāzi vīna, kas atšķaidīts ar ūdeni, kafiju viņi dzer daudz retāk, taču kafijas vietās par bērniem ir padomāts vairāk, nekā varētu likties.

 

1.jpg

Kamēr vecāki kādā no vietējām top specialty kafijas vietām lēnām malko kafiju, bērni dzer limonādi vai paštaisītu ledus tēju. Tie, kuri mīl kafiju un kaut nedaudz arī savas jaunākās atvases (joks!), tie šajā pilsētā dodas uz divām vietām – vai nu uz „Horace”, kur ikdienā saprātīga vecuma cilvēka rokās iegulst kafijas tase un varbūt kāds sendvičs vai kūciņa, bet bērna rokās pašgatavota dienas limonāde vai ledus tēja, vai arī uz „L'Alchimiste”, kas, manuprāt, ir pilsētas stilīgākā un labākā kafijas vieta un arī tā, kurā limonāde, kas gatavota no augļiem, augušiem 40 km rādiusā, ir īsta bomba. Ja pēdējā, neskaitot kafiju, ir gan limonādes, gan kādas kūciņas, tad „Horace” brīvdienās pārvēršas par vietu, kurā kapučīno labāk nepasūtīt (ja vien tev negaršo 5 minūtes izturētas noplakušas putas), bet labāk pasūtīt visu citu – brokastis to labākajā versijā. Un noteikti iepriekš rezervē vietu. Bet vispār abās ir izcilas visa veida kafijas – espreso, kapučīno, sifona vai filtra kafija utt. Izvēles iespējas ir bezgalīgas, bet tādas, kas nekad neapnīk, jo kuram gan var apnikt izcili pagatavota kafija.

airBaltic-795x182px-Bordeaux-lv.jpg

Ja gribi redzēt smaidu un pūdercukuru bērna sejā (un, jā, neliegsimies, arī savā), tad „Dunes Blanches chez Pascal” apmeklējums (starp citu, tieši pretējās durvīs „l’Alchemiste”, kā es atklāju pirms dažiem gadiem) ir obligāts. Vietējie pat teiktu, ka tu neesi izbaudījis īsto Bordo garšu, ja neesi bijis „Dunes Blanches”. Pēc skata tik vienkāršās vēja kūciņas chouquettes ir pildītas ar maigu crème chantilly (putukrējumu), un, lai gan tādas pārdod tik daudzās boulangeries visā Francijā, nekas, patiešām nekas nelīdzinās Paskāla versijai, kas nosaukta par godu Bordo reģiona baltajām kāpām.

5.jpg

Braucienā ar bērniem neviens bērns tev nepiedos, ja nebūsi atradis saldējuma vietu. Patiesībā jau varētu nebūt nekas cits – ne mākoņi, ne pufīgas mīklas, maizes un daudz kas cits, bet saldējumam jābūt. Bordo nav slavena ar saldējumiem, bet tikai ar vienu vienīgu, ar kuru pietiek, – „La Maison du Glacier”. Šeit saldējums nav sakrauts lielās kaudzēs, tas nav visās varavīksnes krāsās un nokrāsās. Tikai bio un sezonāls, un, lai gan rindas ir visu dienu, nekas nepārspēj pēcvakariņu rindas ap kādiem 21.00, kad liekas, ka tur sanākusi visa pilsēta.

Lai gan ikviens, kurš mīl canelés, zinās, ka nav nekā slavenāka par „Canelés Baillardran”, kāds vietējais putniņš pačukstēja, ka, lai gan tās ir labas, ir vienas vēl labākas, un, ja gribas tās, tad visi ceļi ved uz „Le Boulanger de L’Hotel de Ville”, un nākas viņam piekrist. Turklāt šeit nav tikai izcilas canelés, bet arī maizes, sendviči, kruasāni, kiši, kūciņas un viss, kas ietver sevī daudz miltu, varbūt cukuru, sviestu un tekstūras, kas kūst uz mēles. Var paēst uz vietas vai paņemt līdzi, bet pēc garām pastaigām nekas tā neiepriecina bērnus kā klasiskais jambon fromage sendvičs, kur Ementāles siers un svaigais šķiņķis iepildīts pirms dažām stundām ceptā kraukšķīgā bagetē. Protams, beigās vienmēr ir canelés šeit un tradīcijas pēc arī „Canelés Baillardran” (veikali ir atrodami visā pilsētā, bet mūsu mīļākais vēl arvien ir tas, kas atrodas „Les Grands Hommes”.

7.jpg

Lai gan Bordo ir pārpildīta ar vietām, kurās var paēst un kurās arī visi ēd, šeit nav daudz tādu vietu, kurās var paēst tā, lai izbaudītu, un kur nu vēl ar bērniem. Nav tā, ka vietējiem nepatīk, ka nāk ar bērniem, bet nav arī tā, ka francūži ir vislielākie bērnu mīlētāji, ja runājam par publiskām vietām, tāpēc „Belle Campagne” ir īsta pērle ne tikai ēdiena, bet arī attieksmes ziņā. Tomēr, būšu godīga, pat tad, ja viņiem bērni nepatiktu, mēs ietu, jo tas ir viens no retajiem restorāniem, kurā ir patiesi sezonāls, patiesi lokāls, patiesi garšīgs un svaigs ēdiens. Piedāvājums mainās katru dienu vai vismaz pāris reizes nedēļā, viss gatavots no produktiem, kas audzēti un ražoti 250 km rādiusā, un ēdiens ir pasakains. Frī ar aioli, steiks ar béarnaise mērci, pīļu sirdis ar zirnīšu biezeni, sezonas dārzeņi dienas versijā. Porcijas nav lielas, filozofija – dalīties. Garšīgākais atklājums, bērnuprāt, bija gurķu un ābolu sula, bet, manuprāt, viss, ko es pagaršoju. Rezervācija obligāta.

9.jpg

Izbaudīt nedaudz šika, ekstra kārtu krēma, sviesta, plaucētās mīklas un šampanieša vienmēr ir laba ideja, vismaz Bordo, un, kad gribas ko tādu, tad jāiet uz klasiskāko no klasiskākajām vietām – „Miremont Pâtisserie”. Kamēr bērniem būs iespēja pieturēties pie saldējuma trauciņa, lēnām ļaujot mutē izkust saldējumam, tikmēr lielajiem ideāli piestāvēs glāze šampanieša un Paris-Brest kūciņas. Tik maz vajag pilnai laimei visai ģimenei.

12.jpg

Bērni varēs izskraidīties, kamēr tu ēdīsi austeres un dzersi glāzi vietējā vīna. Viņi nočieps kādu frī vai maizīti un pēc tam izēdīs lielu trauku slavenā šokolādes musa no „Mousses & Chocolats by Hasnaâ Chocolats”. Jūs nopirksiet brokastīm kādus jogurtus, sieru, varbūt šķēli picas un dosieties mājās vai pastaigā. Vai arī nepirksiet neko un iesiet uz „Cité du Vin” (tas tiem, kuriem bērni jau iemesti vīna kultūrā). Tas viss un vēl vairāk jaunatvērtajā un garšīgākajā vietā „Halles de Bacalan” .

18.jpg

Dzīvojot kaut kur starp „Halles de Bacalan” un Jardin Public, tu nespēsi atteikties no kruasāniem, pain au chocolat, chausson aux pommes no „La P’tite Boulangerie Notre-Dame” un pastaigas pa mazo Notre-Dame ieliņu, kas, izrādās, ir slavena ne tikai ar nelielo Notre-Dame katedrāles versiju, bet arī antīkajiem un mazajiem dizaina veikaliņiem un ielām, kurās mašīnas brauc tik reti, ka bērniem patīk skraidīt pa ielu. Bet, ja atgriežamies pie ēdiena, tad šī, manuprāt, ir Bordo labākā mazā bulanžērija. No A līdz Z.

11.jpg

Ko darīt ar bērniem Bordo:

  • Ja gribi redzēt, kā pasaule piepildās ar bērnu smaidiem, kas nepāriet, iekāpiet slavenajā Place des Quinconces panorāmas ratā, un aiziet! Ar pieciem apļiem pietiks, lai būtu par ko priecāties visu ceļojumu un lai ieraudzītu Bordo no pavisam cita skata – no augšas.
  • Lieliska ideja ir apēst tuvējā ceptuvē (šajā gadījumā „La P’tite Boulangerie Notre-Dame”) nopirkto sendviču vai kruasānu Jardin Public, lai pēc tam ļautos laiskām pastaigām un pīļu dzenāšanai. Šis parks patīk lieliem un maziem, un, esot tur, ir skaidrs, kāpēc.
  • Lai gan Rue Bouffard nav nekas tāds, ko izceļ tūrisma ceļvežos, tā ir skaista iela, kura meitenēm liek sajusties nedaudz kā pasakā un pieaugušajiem ieskriet tuvējā modernās mākslas muzejā.
  • Paslēpties Square Vinet – tas jāizdara kopā ar bērniem, ļaujot viņiem paspēlēties nelielajās atrakcijās, izskraidīties un visiem kopā izbaudīt skaisto sienas dārzu, vienu no pirmajiem Francijā.
  • Miroir d’eau – slavenākais Bordo monuments, kas patiesībā nav monuments, bet Bordo spogulis. Šeit notiek maģija, jo sākumā plānajā ūdens kārtā paveras skaistākais spoguļskats uz Bordo ēkām, bet, kad no pazemes izpūš tvaiku, tad prieks ir ne tikai mazajam bērnam, bet arī lielajam (es domāju, tam, kurš visu dzīvi būs kādam bērns). Tā ir maģiskākā vieta, kurā, ja vien ārā ir silts, jāļauj laikam apstāties, bērniem saslapināties ūdenī, izskraidīties un sajust, cik skaista ir Bordo – dienā vai naktī.
  • Nav labāka gida par Bruno! Vienkārši nav. Un ir tik aizraujoši pavadīt divas stundas kopā ar viņu – pastaigās pa pilsētu, sarunās par vēsturi, stāstos par Bordo un smieklos par tik daudz ko. Jā, bērni viņu dievinās, tieši tāpat kā tu. Sazinies ar Bruno Beurrier [email protected].
  • Cap Science” – bērnu pasaule, kurā vecāki pastāv malā un izbauda nesavtīgo citu prieku. Pasaule, kurā viņiem patīk pazust.
  • Viesnīca ir labi, bet dzīvoklis Bordo ir vēl labāk. Lai gan ne pašā centrā, tomēr tuvu „Cap Science”, Vīna muzejam un „Halles de Bacalan”, dzīvoklis, ko Airbnb piedāvā Beatriz, ir vairāk kā dievīgs. Pasakaini skaists, ar divstāvīgo bērnu gultu un visu, ko tu gribētu franču dzīvoklī.
  • Vislabāk pilsētu izstaigāt ar kājām, bet, lai līdz tam tiktu, jāizmanto tiešais lidojums Rīga‒Bordo ar airBaltic

Autore: žurnāla "Četras sezonas" redaktore, recepšu grāmatu autore un blogere Signe Meirāne

Dodies brīvdienās kopā ar bērniem uz Bordo!

Share your thoughts