13 fakti par Jāņiem Baltijas valstīs

13 fakti par Jāņiem Baltijas valstīs

20. jūnijs, 2016
Baltijā (sevišķi Latvijā un Igaunijā) Jāņi ir tikpat svarīga padarīšana kā Svētā Patrika diena Īrijā, Bastīlijas ieņemšanas svētki Francijā vai Oktoberfest Vācijā. Jāņus visā Baltijā atzīmē 23. jūnijā, godinot gada visīsāko nakti un garāko dienu, taču pārliecināti pagāni šos saulgriežu svētkus īsteni tradicionālā garā svin vēl pāris dienas agrāk. Pārējie šo valsts piešķirto brīvdienu visbiežāk aizvada, sēžot pie ugunskura, dzerot alu un klausoties Jāņu tautasdziesmas šlāgera melodijas apdarē. Taču tad, ja šajos svētkos ieradīsies kāds ārzemnieks, baltieši noteikti lepni izriezīs krūtis un cels godā visas sev zināmās senču tradīcijas. Šeit mēģinājām apkopot populārākās no tām, lai būtu skaidrs, uz ko būt morāli un fiziski gatavam.

Lauki

Jāņos noteikti ir jādodas uz laukiem. Pilsētā paliek tikai heiteri un cilvēki bez draugiem. Lai gan atsevišķās vietās tiek rīkota publiska un plaša mēroga svētku svinēšana, īsteni Jāņu svinētāji svētkos izvēlas doties pēc iespējas tālāk no civilizācijas. Šī ir tā diena, kad arī pārliecināts pilsētnieks ir gatavs atsaukties senču balss aicinājumam un saplūst ar dabu pat tad, ja tas nozīmē gulēšanu teltī, mazgāšanos dīķī un odu kodumiem klātu seju nākamajā rītā.

Alus dzeršana

Daudzas svētku tradīcijas gadu gaitā ir atmirušas vai transformējušās, taču alus dzeršanai laika zobs nav kaitējis ne mazākajā mērā. Vienalga, brūvē to pats, pērc veikalā vai uzjauc no viskija un kolas – alu Jāņos dzer pilnīgi visi. Goda lieta ir censties izdzert vairāk nekā to darīja senči, jo evolūcija taču pieprasa, lai bērni pārspētu savus vecākus.

 

Svētku galds

Tradicionālie Jāņu ēdieni ir siers ar ķimenēm un gaļa vai desiņas, ko var sadurt uz iesmiem un grillēt ugunskurā līdz iegūta patīkama pelnu piegarša. Starp Jāņu svinētājiem mēdz notikt sacensības par to, kurš šašliku iemērcis dīvainākā marinādē vai saviem spēkiem sasējis visvairāk siera. Taču galvenais ir katram paņemt līdzi vismaz trīsreiz vairāk ēdiena nekā pats ir spējīgs apēst. Nākamajā dienā var aizvadīt laiku, šķirojot pāri palikušo maisiņu un kārbu saturu, mēģinot uzminēt, kuru ēdienu tas visvairāk atgādina.

 

Vainagu pīšana

Ziedu virtenes ap galvu Baltijā pazina vēl krietni pirms šo valstu robežas sasniedza pirmās hipiju un hipsteru ieceļotāju kopienas. Meitenes pašas dodas pļavā un novij sev puķu vainagus. Sensenos laikos tas bijis viņu nevainības simbols, taču tagad, kā nojaušams, pilda vien estētiskas funkcijas. Īpašus ozollapu vainagus šajos svētkos ierasti nēsā arī visi, kam vārdā Jānis, taču tam nav nekāda sakara ar viņu nevainību, bet gan īpašo statusu svētku laikā. Pēc svētkiem meitenes vainagu var lidināt ozolā – ar kuru reizi uzmetīsi, pēc tik gadiem precēsies. Ak, meitenes un viņu cerības!

Mazgāšanās rasā

Ticējumi vēsta, ka mazgāšanās rasā Jāņu rītā ir skaistuma un veselības avots. Taču, iespējams, tas vienkārši ir sagudrots kā mierinājums tiem, kas atlūzuši kaut kur pļavā un pamodušies ar seju slapjā zālē. Pieredze liecina, ka nedaudz vairāk skaistuma par ļaunu tiešām viņiem nenāk.

Saullēkta gaidīšana

Jāņos nedrīkst iet gulēt pirms nav sagaidīts saullēkts, citādi miegs un citas nelāgas likstas var piemeklēt visu turpmāko gadu. Tiesa, visbiežāk varoņu grupiņa pie ugunskura, kam šo mērķi izdevies godam sasniegt, ļoti attāli līdzinās uzvarētājiem. Bet izskats mēdz būt maldīgs, un tumšais ceļš pretim saullēktam nekad nav viegls!

Apdziedāšana

Arī roustot un nodarboties ar freestyle battle baltieši prata jau sen. “Apdziedāt” nozīmē ar dziesmas palīdzību apcelt vienam otru, katras rindas galā liekot vārdus “līgo, līgo”. Mūsdienu Jāņu svinētāji lielākoties dziedāšanas daļu ir atmetuši, un vienkārši apceļ viens otru tāpat.

Jāņu zāles

Baltijas valstu iedzīvotājiem vispār ļoti patīk pašiem iet pļavās vai mežos un vākt dažādas dabas veltes, ko pēc tam var izmantot uzturā, skaistumkopšanā vai medicīnā. Seni ticējumi vēsta, ka Jāņu dienā ziedošajām zālēm pļavā piemīt īpaši dziednieciskas un skaistumu viecinošas īpašības, tādēļ tās jāliek ne tikai galvā, bet visur, kur iespējams – uz galda, istabas grīdas un pat gultā. Nekādas Holivudas filmās redzētās rožu lapiņas nespēj sacensties ar īsta Jāņu svinētāja radīto pļavu starp istabas sienām.

Papardes zieds

Nabaga Baltijas bērni tic ne tikai Ziemassvētku vecītim, bet arī tam, ka papardes zied. Patiesībā “papardes zieds”, kas jādodas meklēt Jāņu naktī, ir vienkārši apzīmējums seksam. Ir jāiet meklēt kāds, ar ko pārgulēt. Bet nabaga bērni joprojām Jāņos klīst pa mežiem, cerot atrast to, ko atrast viņiem nemaz nav ļauts. Jāņu nakts tiek uzskatīta par ļoti auglīgu un seksuāli saspīlētu laiku, tāpēc sevišķi daudzu baltiešu dzimšanas dienas iekrīt tieši 9 mēnešus pēc Jāņiem. Paturēsim gan prātā, ka šajā laikā notiek arī ļoti auglīga alus dzeršana...

Kailums

Liela daļa Jāņu ticējumu saistīti ar izģērbšanos kailam, kas liecina, ka senie baltieši bijuši lieli echibicionisti. Piemēram, “Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža” vai “Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs”. Katrā mājā tradīcijas ir citādas, taču jābūt gatavam, ka var nākties piedalīties vismaz kādā kailo skrējienā vai nakts peldē. Atteikt šādam aicinājumam nedrīkst, tā var tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu saimniekam.

Iešana pirtī

It kā ar vasaru un ugunskuru jau nepietiktu, baltieši Jāņos vēl mēdz iet arī pirtī. Tur savienojas viņu mīlestība gan pret kailumu, gan dažādām zālītēm, no kurām tiek gatavotas pirtsslotas pēršanai. Patiesībā gan tam ir maz sakara ar Jāņiem – baltieši ir gatavi iet pirtī jebkad, ja vien ir tāda iespēja. Viņi tur mēdz svinēt pat savas dzimšanas dienas.

Ugunskurs

Tradicionāls svētku simbols, ar kuru sacensties spēj varbūt vienīgi alus. Kad Jāņu svinētāji ir labi iesiluši, viņi uz brīdi noliek malā desu iesmus un atceras par tradīciju lēkt ugunskuram pāri. Neviens vairs īsti neatceras, kāpēc tas ir jādara, taču kuru gan tas interesē? Tas ir vienkārši ļoti jautri. Sevišķi, ja kādam neizdodas.

Kaušanās ar odiem

Tā nav tradīcija. Tas ir Jāņu liktenis.

Rakstu sagatavoja Anete Konste.

Share your thoughts